Kriptovalūtas kurss Kriptovalūtu cenas un grafiki reāllaikā

Ienākums no virtuālās valūtas (kriptoaktīvu) pārdošanas vai cita veida atsavināšanas, ja šīs virtuālās valūtas iegūšana nav saistīta ar saimniecisko darbību, ir ienākums no kapitāla pieauguma. Lai gan likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 11.9panta 2.daļas 8.punkā ir noteikta virtuālā valūta kā kapitāla aktīvs, uz laimesta nodoklis kriptoaktīviem attiecas tā pati IIN piemērošana, kas uz virtuālo valūtu. Pantā kā ar nodokli neapliekami ienākumi, tad gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 23 procentu nodokļa likmi, neatkarīgi no tā, cik ilgi kriptovalūta ir glabāta. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. Pantam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami rezidentu Latvijā un ārvalstīs gūtie ienākumi.

• Viņi uzskata, ka azartspēļu laimesta nodoklis varētu vēl vairāk pasliktināt finansiālo situāciju tiem, kuri jau tā ir ekonomiski neaizsargāti un kuri varētu būt vairāk pakļauti azartspēļu atkarībai.
• Tomēr, pateicoties nodokļu līgumiem, dubultā aplikšana parasti tiek novērsta – ārvalstīs samaksāto nodokli var ieskaitīt pret aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā.
• Galvenais nodoklis, kas attiecas uz privātpersonu darījumiem ar kriptovalūtām, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma.
• Gan IRS veidlapa 8949, gan 1040 D pielikums ir jāiesniedz kopā ar jūsu gada nodokļu deklarāciju.
• Izdoti saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 5.punktu

Ņemot vērā minēto, likumdevējs uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem var neattiecināt objektīvā neto principu. Tādēļ pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no visas izložu un azartspēļu laimestu summas arī nodrošina lielākus valsts budžeta ieņēmumus, kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai. Tādējādi pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no visa izložu un azartspēļu laimesta var mazināt izložu un azartspēļu atkarības rašanos vai pastiprināšanos.

Likums “Par IIN” paredz, ka izložu un azartspēļu laimesti virs 3000 eiro sliekšņa ir apliekami ar nodokli. Normatīvie akti paredz noteiktas nodokļa likmes un neapliekamo minimumu izložu un azartspēļu laimestiem. Latvijā laimesti tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko nosaka attiecīgie likumi. Nodoklis attiecas uz visiem izložu un azartspēļu veidiem – no loterijām līdz kazino laimestiem.

Kas ir azartspēļu nodoklis?

Lai gan azartspēļu laimesta nodoklis var šķist kā papildu slogs spēlētājiem, tas kalpo kā mehānisms, lai nodrošinātu, ka azartspēļu nozare sniedz ieguldījumu sabiedrības labklājībā. Latvijā azartspēļu laimesta nodoklis ir svarīgs valsts budžeta ieņēmumu avots, un tā nākotnes perspektīvas ir cieši saistītas ar valsts ekonomisko politiku un sabiedrības attieksmi pret azartspēlēm. Kopumā azartspēļu laimesta nodoklis Latvijā ir sarežģīts jautājums, kas prasa līdzsvarotu pieeju.

Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis no minētajām dividendēm un procentu ienākuma ir ieturēts nepilnā apmērā, minēto dividenžu un procentu ienākumu, kas gūts ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros, samazina proporcionāli attiecībai starp piemēroto ieturētā nodokļa likmi un šā likuma 15. 1) dividendēm un procentu ienākumu, kas gūts ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros (tie tiek iemaksāti ieguldījumu kontā un piesaistītajos kontos), ja no minētajām dividendēm un procentu ienākuma jau ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un dividendēm, kas nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar šā likuma 9. 12.1 Ja dividenžu ienākumā ir ietverts arī taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu apmērs, par kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, apliekamo ienākumu no dividendēm nosaka kā aprēķināto dividenžu un taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu starpību.

No tā izrietot prasība ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt nevis paredzamus, bet gan reālus ienākumus, kas veidojušies kā saimnieciskajā darbībā gūto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Viņš neesot atbilstoši apstrīdētajām normām deklarējis minētos ienākumus un neesot noteiktajā termiņā samaksājis par tiem iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Gada apliekamajā ienākumā nav iekļāvusi no izložu un azartspēļu laimestiem gūtos ienākumus, tāpēc veiktas izmaiņas šīs personas 2019. Punktu gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 euro.

Kas ir izložu un azartspēļu laimesti?

Ar apstrīdētajām normām tiekot veicināts tas, ka valsts budžetā un pašvaldību budžetos iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek iemaksāts lielākā apmērā. Gada ienākumu deklarācijās un noteikts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jūlijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, ar kuru no jauna tika ieviests regulējums par izložu un azartspēļu laimestu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un tas stājās spēkā 2018.

Kārtība, kādā aprēķina un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli no izlozēm un azartspēlēm, tika noteikta Ministru kabineta 1997. Decembrim, gada apliekamajā ienākumā netika ietverti un ar nodokli netika aplikti izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedza izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Maijā pieņēma likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – Likums), kas stājās spēkā 1994. “Par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem”. Taču, ja jūsu kopējais laimests (vienā reizē vai gadā) pārsniedz šo summu, pārsniegums tiek aplikts ar Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokli. Latvijā azartspēļu laimesti tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas nozīmē, ka, iegūstot laimestu, daļa no balvas jādeklarē un jāapliek ar nodokli.

Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami fizisko personu ienākumi no izlozēm un azartspēlēm Piekrītu Satversmes tiesas sprieduma gala secinājumam, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. To noteica Saeimas pieņemtie grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat arī izstāstīsim, kādi ir veidi, lai optimizētu šī nodokļa apmērus, un kādēļ var būt tā, ka esi zaudējis, bet laimesta nodoklis tāpat valstij jāmaksā. Tādā veidā tiek īstenota apstrīdēto normu regulatīvā un preventīvā funkcija – atturēt personas no regulāras izložu un azartspēļu spēlēšanas ar lielu dalības maksu, potenciāli novēršot atkarības riskus.